Meklējot būvniekus un materiālus.

Tehniskais projekts ir gatavs un apstiprināts, arhitektam teikts lielais paldies un sākās citas galvassāpes. Tā kā mājas pamati ir paredzēti uz pāļiem, apzinātas firmas, kuras piedāvā skrūvpāļu izbūvi. Atrastas 8 firmas, aizsūtīti pamatu rasējumi un apraksts ar jautājumu “kādās izmaksās var piedāvāt pamatu izbūvi”. Konkursa 🙂 rezultāti sekojoši – krinner.lv atbildēja, ka nevar neko piedāvāt, jo viņu pāļi ir līdz 3,5m. pmplus.lv  neatbildēja vispār, gwhome.lv nobrīnijās par jaudīgiem pamatiem un palūdza ģeoloģisko izpēti. Acīm redzot tā viņus izbrīnīja vēl vairāk, jo nekādu ziņu vairs nav devuši. No atlikušajām četrām firmām saņēmu piedāvājumus… Pāļu izbūvei. Nez kādēļ visi četri ignorēja jautājumu par pamatu izbūvi, jo betona darbi būtu vēlami komplektā. Dārgākais risinājums bija makpress.lv, tad  mikropali.lv un tad apmēram vienā līmenī azis.lv un skruvpali.lv – pagaidām gan vairāk skatos uz pēdējiem, jo viņiem bija izvērstāks un pārskatāmāks piedāvājums, bet protams, ka daudz ko nozīmēs betona darbu daļas piedāvājums. Šobrīd sāku meklēt kādu, kas sastādīs precīzu darbu un materiālu tāmi visam projektam. Pagaidām ir dzirdēti piedāvājumi to veikt par 150-200 EUR.

Juridiskie līkloči un valsts atbalsts.

Un tā – DKS teritorijā var būvēt tikai un vienīgi “Dārza māju”. Nē, nu faktiski jau var būvēt kaut pili, bet vienalga dokumentācijā tā būs dārza māja. It kā ir iespēja noformēt kā dzīvojamo māju, bet faktiski prasības nav izpildāmas. Izmeklējot likumu krātuves, tā arī neizdodas atrast šīm abām ēkām definīcijas. Pēc klasifikatora kods ir 1110 un atbilst ēkām: Brīvi stāvošas savrupmājas, tai skaitā individuālās ģimeņu mājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u.tml., arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja. Ēkā esošā vienīgā dzīvojamā telpu grupa. Bet konkrētas definīcijas tā arī nekur nav. Tas gan neliedz ALTUM atteikt valsts galvojumu mājokļa būvniecībai:

Labdien,

Ja pirkuma brīdī ēka ir dokumentēta kā “dārza māja” un nav vēl reģistrēta kā “dzīvojamā māja”, galvojumu nevar sniegt, jo Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka galvojums tiek sniegts par aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei. Lai šādā situācijā saņemtu galvojumu, ēka jāpārreģistrē par dzīvojamo māju pirms pirkuma darījuma.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju uzskatāma: ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals.

Cieņā,

Andrejs Buharins

Programmu attīstības departamenta

Projektu vadītājs

AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”

Tā kā nāksies vien meklēt citas iespējas kā savu daudzbērnu ģimeni dabūt zem jumta. It kā jau viss ok, tikai nesapratne par kārtējo “it kā atbalstu”, kur lietas netiek skatītas un vērtētas pēc būtības bet gan tikai pēc “papīriem”. Tā kā ir jau Decembris, vienu vakaru izbraukāju savu DKS – apmēram trešdaļā “vasarnīcu” kūp skursteņi un deg gaismas logos. Būvēt kārtīgu māju drīkst, ziemā dzīvot drīkst, deklarēties drīkst. Bet nē, tā nav dzīvojamā māja, jo papīrītī ir rakstīts savādāk, jo tas sastādīts pēc cita papīrīša, kurā arī bija rakstīts savādāk…

 

Nedaudz par izmaksām un laiku

Arhitektam iemaksāti divi maksājumi – pirmais pie skiču veidošanas un otrais pie būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas. Vēl palikusi paliela summa, jo sākotnējais cipars ir ap “padsmit” EUR par metru. (Šis gan katram būs cits – atkarībā no projekta sarežģītības, platības un citiem faktoriem) Sagatavotais būvniecības iesniegums būvvaldē dzīvos aptuveni divas nedēļas, pēc tam kādu mēnesi taps tehniskais projekts. (HA HA – Sagatavotais būvniecības iesniegums “dzīvojās” pa būvvaldi no 24.augusta līdz 5.oktobrim.) Tā kā tas būs aptuveni oktobra sākums, tad pamatu lietas tiks atliktas uz pavasari un ziema tiks veltīta draudzīgām diskusijām bankā un materiālu piemeklēšanai. Saņemts gala aprēķins no arhitekta – Atlikuši maksājumi  pie tehniskā projekta pasūtīšanas, pie TP saņemšanas un pēdējais maksājums pēc TP apstiprināšanas būvvaldē.

p.s.

Ir arī nedaudz sakopts zemesgabals, sāk izskatīties jau cilvēcīgāk 🙂

Projektu meklējot

Sākotnējā iecere un vajadzība ir vienstāva māja ap 100-120m2, četrām guļamistabām. Visinteresantāk likās risinājums – koka karkasa māja uz skrūvpāļu pamatiem. Skrūvpāļi tādēļ, ka līdz stabilai gruntij ir aptuveni 2 metri kūdras slānis un salīdzinoši augsti gruntsūdeņi. Koka karkass tādēļ, ka tās ir ātri būvējamas ēkas ar diezgan efektīvu siltinājumu un salīdzinoši zemu izmaksu. Kā sākotnējais risinājums tika skatīts Somu mājas un ZTC piedāvājums, tomēr cena likās nedaudz par augstu un sākās alternatīvu meklējumi. Pēc kāda meklējumu laika tika izlemts par labu sadarbībai ar Valdi Liepu. Internetā atsauksmes diezgan pretrunīgas, bet kaut kas iekšā saka, ka būs labi J Pēc sarunas ar arhitektu izkristalizējas topošās mājas skices un materiāls. Būvēts tiks no gāzbetona – cena materiālam pietiekami zema un liels pluss ir vienkāršība būvniecības procesā. Ja koka karkasu es pats neuzbūvētu, tad gāzbetona blokus salikt ir vienkāršāk. Sienu biezums – 400mm un, pēc arhitekta teiktā, nav nepieciešams siltinājums. Es gan domāju par iespējamu 100mm vates kārtu ārpusē. Papētot bloku ražotājus tiek atrasts interesants variants – Texoblock. Vienīgie, kas piedāvā 250mm augstus blokus, bloki ar spundēm un rokturiem. Arī cena zemāka par zināmākajiem konkurentiem. Tā kā, ja nebūs pavasarī kādas mega akcijas konkurentiem, tad bloku piegādātājs jau ir zināms. Tāpat piemeklēts ir arī jumta materiāls – liksim metāla valcprofilu. Ilgmūžība + cena, kā mīnuss ir lielāks troksnis, bet tas slāpējas ar labu griestu pakojumu.

Pirmais jumts

Lai varētu nesteidzīgi sakopt zemi un atbrīvot to no saaugušajiem krūmiem, tika izlemts par pagaidu nojumes būvniecību. Vienkāršākā iespējamā konstrukcija – karkass no 50x50mm brusītēm, apšūts ar 10mm OSB loksnēm, grīdai un jumtam brusas 50x100mm, bitumena viļņotās loksnes jumtam un 15mm OSB grīdai. 3x5m būdiņai izmaksas sanāca ap 500 EUR. Izmērus ieteicams pieskaņot materiāla izmēriem – OSB plākšņu platumam un jumta lokšņu izmēram, jo tā var lieliski iztikt bez liekiem materiāla atgriezumiem. Pateicoties būdiņai ir iespēja reizēm arī pārnakšņot uz vietas un izdarīt vairāk nekā katrreiz braucot turp – atpakaļ :). Vēlākā laikā būdiņa lieti noderēs arī uzsākot celtniecību, vai vienkārši atbraucot atpūsties.

Zemes iegāde

Viss sākas ar zemes iegādi, šeit ir iespējas uzkāpt uz pirmajiem akmeņiem. Es iesākumā “nospraudu sarkanās līnijas”  – transporta pieejamība. Tā kā mani interesēja Pārdaugavas puse, tad izvēle krita uz Medemciemu – netālu no Rīgas un ar labu sabiedrisko satiksmi, skolu tuvumu utt. Pirmais, kas tika darīts – izpētīti Olaines novada apbūves noteikumi – kur, ko, cik lielu un uz cik liela zemes pleķa var būvēt. Šie noteikumi dažādās pašvaldībās atšķiras, tādēļ ir vērts ar tiem iepazīties, lai nesanāk pārsteigumi. Zemes pleķītis tika atrasts, apskatīts un atzīts par labu esam, lai gan dažas lietas nezināšanas dēļ tika palaistas garām. Ir sludinājums, ir kadastra numurs, ir zemesgrāmata bez apgrūtinājumiem. BET zemei nav veikta kadastrālā uzmērīšana, zemesgrāmatā ir ieraksts “platība 610m2, pēc uzmērīšanas var tikt precizēts”. Šī nu ir tā lieta, kuras nokārtošana paņem daudz laiku un papildus naudu. Sagatavošanās posms kādas 2 nedēļas, tad pati mērīšana un tad saskaņošana Zemes Dienestā. No mērīšanas brīža līdz dokumentu iegūšanai 1,5-2 mēneši (mūsu gadījumā nepilni 3 mēneši), izmaksas 300-400 EUR. Jābūt uzmanīgiem ar zemes platību – mūsu gabals no 610m2 kļuva 606m2, īpaši aktuāli tas var būt, ja atļautā apbūve ir no 600m2 un pēc uzmērīšanas izradās, ka pietrūkst daži metri. Tāpat ir jāņem vērā, ka bez kadastrālās uzmērīšanas nav iespējama nekādu būvju saskaņošana, tai skaitā pagaidu būvēm (šķūnīšiem, nojumēm).

Tā kā zeme atrodas dārzkopības kooperatīvā – ir nepieciešams noskaidrot vairākas nianses. Cik ir DKS apsaimniekošanas gada maksa, kas tajā iekļauts. Izvēloties zemi DKS vajadzētu ņemt vērā cik daudz ir ziemā apdzīvotu māju blakus zemei. Tas ietekmē gan drošību, gan iespēju izbraukt ziemas laikā līdz lielajam ceļam 🙂 .  Tāpat arī par elektrības pieslēgumu – ja tāds jau ir, tad tas var būt caur DKS vai pa tiešo no Latvenergo. Ja caur DKS, tad visdrīzāk ir noteikts tarifs kurš būs jāmaksā, ja no Latvenergo, tad atbilstošas izvēles iespējas. Ja elektrības vēl nav, tad tāpat ir jāapsver pieslēguma iespējas, jo pieslēgšanas izmaksas būs no dažiem simtiem DKS līdz vairākiem tūkstošiem Latvenergo. Ir vērts painteresēties pie kaimiņiem par DKS elektrības stabilitāti, reizēm var ievajadzēties papildus drošībai mazo dīzeļģeneratoru.  Mūsu gadījumā elektrība ir no DKS, 3 fāzes 16A. Nākamais jautājums ir ūdens. Iespējas pie tāda tikt ir no 150 EUR par spici līdz daudz tūkstošiem par dziļurbumu. Šeit svarīgi ir pirms lēmuma pieņemšanas runāt ar kaimiņiem, jo tā varēs redzēt ūdens kvalitātes atšķirības, to iegūstot dažādos veidos, un varēs izdarīt pareizāko lēmumu par ūdens ierīkošanu. Ne vienmēr dziļāk un dārgāk ir arī labāk. Reizēm pietiek ar seklāku ieguvi un labiem filtriem, reizēm vienīgais normālais risinājums ir dziļurbums.

Sākums

Galvenais jautājums ir “Kādēļ šis viss ir tapis”. Pirmkārt jau galvenais iemesls – ir sperti pirmie soļi uz sapņa piepildīšanu. Sapņi jau protams ir skaisti, bet realitāte mēdz būt skarba. Tā kā es pats esmu paspējis uzkāpt uz dažiem grābekļiem, bet no dažiem arī veiksmīgi esmu izvairījies tieši tādēļ, ka internetā biju laicīgi atradis līdzīgus blogus. Tā kā likšu šeit savas piezīmes un centīšos dalīties savā pozitīvajā (un ne tikai) pieredzē.