Sākums. Pamati.

Beidzot ir izbrīvēts brīdis apkopot padarīto un padalīties ar citiem.

Ļāvos būvniekiem pierunāties taisīt “normālus” pamatus, aizvietojot kūdru ar smilti. Rezultātā sekoja mēģinājums noslīcināt traktoru manā purvā un aicinājums  tomēr vēlreiz uzrunāt pāļu skrūvētājus. Paliekam pie 20cm plāksnes, balstītas uz pāļiem.

20160518_163111

Nepalaižot garām iespēju izmantot frāzi, kura silda katru sirdi – “Bet es tak Jums teicu, ka tā būs”, zvanīju Igoram no sppamati.lv un sarunāju skrūvpāļu piegādi un uzstādīšanu. Kamēr pāļi ražojās, tika sagatavots “spilvens”

1.diena. Tiek noņemta velēna no pamatu laukuma

2. diena. Pabeigta velēnas noņemšana, ieklāts ģeotekstils Combigrid 60/60

03 diena 006

3. diena. Tiek bērts smilšu spilvens. Liekot būdiņu, novietojums uzminēts uz visiem 100%. no atvērtām durvīm līdz spilvena malai ap 10 cm 🙂

4. diena. Laukums sagatavots.

04 diena 001

5. diena. Pāļi atvesti, sākas uzstādīšana. Truba 108mm diametrs 4mm sieniņa, lāpstas 350mm. Tā kā grunts ir nestabila, liekam pāļus ar divām lāpstām.

6. diena. Turpinās pāļu skrūvēšana. Vispirms skrūvējās paši pāļi, 42 gb. Sāk no stūriem, tad malas un tad laukuma vidu.

06 diena 001

7. diena. Sāk likt pāļu pagarinājumus. Augšējo pāļa daļu ar tehnoloģisko caurumu nogriež, ievieto pālī pagarinājumu ar speciālu savienojuma pāreju un aizmetina. Metinājuma vieta tiek pārklāta ar krāsu.

07 diena 001

8. diena. Turpinās pagarinājumu likšana un skrūvēšana. Kā zināt, ka pālis ir pietiekamā dziļumā ieskrūvēts? Viņš nostājas gruntī tik stabili, ka turpinot viņu skrūvēt sāk deformēties tehnoloģiskie caurumi. Manā gadījumā tas ir 3-4m dziļums.

9. diena. Pāļu gali, pēc ieskrūvēšanas tiek nogriezti vajadzīgajā augstumā. Pāļu lauks sagatavots.

09 diena 001

turpinājums sekos 🙂

 

Advertisements

Ko tad īsti būvēšu?

Komentārs citā blogā uzvedināja mani uz domas, ka jāparāda tak citiem, kas tad īsti ir iecerēts. Tā kā bildes stāsta vairāk par vārdiem – skatamies un komentējam. Gan jau ka no malas labāk redzams, kas iecerēts “ne tā kā pie normāliem cilvēkiem” 😀

p.s.

Pagājis mēnesis, un atļaujas atbrīvoties no kokiem ir dabūtas.

Birokrātija

Gar zemes gabalu iet novadgrāvis. Grāvis pēdējos 20 gadus nav tīrīts, tādēļ tajā saauguši diezgan brangi koki. Tā kā man ir jāuztur kārtībā 3 metri no īpašuma robežas, tad šis grāvis tagad ir mana atbildība un mani var pat sodīt par viņa neuzturēšanu kārtībā.  Un šajā brīdī sākas pats jautrākais – pirmkārt nekur tā īsti (pašvaldības resursos) nav norādīta kārtība, kādā var “sarunāt” šo koku aizvākšanu. Kad jautājums tiek uzdots būvvaldei – atbilde sekojoša: Pieguļošā zemes josla, uz kuras ir grāvis, ir DKS kopīpašums, aiz grāvja ir Rīgas meži. Man jāraksta iesniegums DKS, kuram jāsaskaņo plānotie darbi ar Rīgas mežiem, tad jāprasa atļauja pašvaldībā un tad jādod saņemtā atbilde man, lai es varētu darīt to, kas man ir jādara obligātā kārtā. Turklāt visa šī papīru stumdīšana ir dēļ kokiem, kuri tur nemaz nedrīkst atrasties 🙂 Nu ko, vismaz 3-4 ierēdnīšiem atkal būs ar ko nodarboties.

20160109_123136

 

Meklējot būvniekus un materiālus.

Tehniskais projekts ir gatavs un apstiprināts, arhitektam teikts lielais paldies un sākās citas galvassāpes. Tā kā mājas pamati ir paredzēti uz pāļiem, apzinātas firmas, kuras piedāvā skrūvpāļu izbūvi. Atrastas 8 firmas, aizsūtīti pamatu rasējumi un apraksts ar jautājumu “kādās izmaksās var piedāvāt pamatu izbūvi”. Konkursa 🙂 rezultāti sekojoši – krinner.lv atbildēja, ka nevar neko piedāvāt, jo viņu pāļi ir līdz 3,5m. pmplus.lv  neatbildēja vispār, gwhome.lv nobrīnijās par jaudīgiem pamatiem un palūdza ģeoloģisko izpēti. Acīm redzot tā viņus izbrīnīja vēl vairāk, jo nekādu ziņu vairs nav devuši. No atlikušajām četrām firmām saņēmu piedāvājumus… Pāļu izbūvei. Nez kādēļ visi četri ignorēja jautājumu par pamatu izbūvi, jo betona darbi būtu vēlami komplektā. Dārgākais risinājums bija makpress.lv, tad  mikropali.lv un tad apmēram vienā līmenī azis.lv un skruvpali.lv – pagaidām gan vairāk skatos uz pēdējiem, jo viņiem bija izvērstāks un pārskatāmāks piedāvājums, bet protams, ka daudz ko nozīmēs betona darbu daļas piedāvājums. Šobrīd sāku meklēt kādu, kas sastādīs precīzu darbu un materiālu tāmi visam projektam. Pagaidām ir dzirdēti piedāvājumi to veikt par 150-200 EUR.

Juridiskie līkloči un valsts atbalsts.

Un tā – DKS teritorijā var būvēt tikai un vienīgi “Dārza māju”. Nē, nu faktiski jau var būvēt kaut pili, bet vienalga dokumentācijā tā būs dārza māja. It kā ir iespēja noformēt kā dzīvojamo māju, bet faktiski prasības nav izpildāmas. Izmeklējot likumu krātuves, tā arī neizdodas atrast šīm abām ēkām definīcijas. Pēc klasifikatora kods ir 1110 un atbilst ēkām: Brīvi stāvošas savrupmājas, tai skaitā individuālās ģimeņu mājas, villas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas u.tml., arī dvīņu un rindu mājas, kurās katram dzīvoklim ir savs jumts un sava atsevišķa ieeja. Ēkā esošā vienīgā dzīvojamā telpu grupa. Bet konkrētas definīcijas tā arī nekur nav. Tas gan neliedz ALTUM atteikt valsts galvojumu mājokļa būvniecībai:

Labdien,

Ja pirkuma brīdī ēka ir dokumentēta kā “dārza māja” un nav vēl reģistrēta kā “dzīvojamā māja”, galvojumu nevar sniegt, jo Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka galvojums tiek sniegts par aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei. Lai šādā situācijā saņemtu galvojumu, ēka jāpārreģistrē par dzīvojamo māju pirms pirkuma darījuma.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo māju uzskatāma: ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja (arī dzīvokļu īpašumu māja), tai piederīgās ēkas (būves), zeme, uz kuras tās atrodas, ja zeme kopā ar dzīvojamo māju veido vienotu nekustamo īpašumu vai ietilpst dzīvojamo māju veidojošo dzīvokļu īpašumu sastāvā, vai ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, tai piederīgās ēkas (būves) un piesaistītais zemesgabals.

Cieņā,

Andrejs Buharins

Programmu attīstības departamenta

Projektu vadītājs

AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”

Tā kā nāksies vien meklēt citas iespējas kā savu daudzbērnu ģimeni dabūt zem jumta. It kā jau viss ok, tikai nesapratne par kārtējo “it kā atbalstu”, kur lietas netiek skatītas un vērtētas pēc būtības bet gan tikai pēc “papīriem”. Tā kā ir jau Decembris, vienu vakaru izbraukāju savu DKS – apmēram trešdaļā “vasarnīcu” kūp skursteņi un deg gaismas logos. Būvēt kārtīgu māju drīkst, ziemā dzīvot drīkst, deklarēties drīkst. Bet nē, tā nav dzīvojamā māja, jo papīrītī ir rakstīts savādāk, jo tas sastādīts pēc cita papīrīša, kurā arī bija rakstīts savādāk…

 

Nedaudz par izmaksām un laiku

Arhitektam iemaksāti divi maksājumi – pirmais pie skiču veidošanas un otrais pie būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas. Vēl palikusi paliela summa, jo sākotnējais cipars ir ap “padsmit” EUR par metru. (Šis gan katram būs cits – atkarībā no projekta sarežģītības, platības un citiem faktoriem) Sagatavotais būvniecības iesniegums būvvaldē dzīvos aptuveni divas nedēļas, pēc tam kādu mēnesi taps tehniskais projekts. (HA HA – Sagatavotais būvniecības iesniegums “dzīvojās” pa būvvaldi no 24.augusta līdz 5.oktobrim.) Tā kā tas būs aptuveni oktobra sākums, tad pamatu lietas tiks atliktas uz pavasari un ziema tiks veltīta draudzīgām diskusijām bankā un materiālu piemeklēšanai. Saņemts gala aprēķins no arhitekta – Atlikuši maksājumi  pie tehniskā projekta pasūtīšanas, pie TP saņemšanas un pēdējais maksājums pēc TP apstiprināšanas būvvaldē.

p.s.

Ir arī nedaudz sakopts zemesgabals, sāk izskatīties jau cilvēcīgāk 🙂

20150620_135831_Pano

Projektu meklējot

Sākotnējā iecere un vajadzība ir vienstāva māja ap 100-120m2, četrām guļamistabām. Visinteresantāk likās risinājums – koka karkasa māja uz skrūvpāļu pamatiem. Skrūvpāļi tādēļ, ka līdz stabilai gruntij ir aptuveni 2 metri kūdras slānis un salīdzinoši augsti gruntsūdeņi. Koka karkass tādēļ, ka tās ir ātri būvējamas ēkas ar diezgan efektīvu siltinājumu un salīdzinoši zemu izmaksu. Kā sākotnējais risinājums tika skatīts Somu mājas un ZTC piedāvājums, tomēr cena likās nedaudz par augstu un sākās alternatīvu meklējumi. Pēc kāda meklējumu laika tika izlemts par labu sadarbībai ar Valdi Liepu. Internetā atsauksmes diezgan pretrunīgas, bet kaut kas iekšā saka, ka būs labi J Pēc sarunas ar arhitektu izkristalizējas topošās mājas skices un materiāls. Būvēts tiks no gāzbetona – cena materiālam pietiekami zema un liels pluss ir vienkāršība būvniecības procesā. Ja koka karkasu es pats neuzbūvētu, tad gāzbetona blokus salikt ir vienkāršāk. Sienu biezums – 400mm un, pēc arhitekta teiktā, nav nepieciešams siltinājums. Es gan domāju par iespējamu 100mm vates kārtu ārpusē. Papētot bloku ražotājus tiek atrasts interesants variants – Texoblock. Vienīgie, kas piedāvā 250mm augstus blokus, bloki ar spundēm un rokturiem. Arī cena zemāka par zināmākajiem konkurentiem. Tā kā, ja nebūs pavasarī kādas mega akcijas konkurentiem, tad bloku piegādātājs jau ir zināms. Tāpat piemeklēts ir arī jumta materiāls – liksim metāla valcprofilu. Ilgmūžība + cena, kā mīnuss ir lielāks troksnis, bet tas slāpējas ar labu griestu pakojumu.